Intervija ar grupas "Ēnas" solistu Lauri Valteru

Seven ir pirmais publiskotais ieraksts kopš 2008. gadā izdotā grupas debijas albuma, kāpēc bija tāda pauze?

Jā, 2008. gada pavasarī izdevām savu pirmo albumu „ĒNAS” un principā līdz albuma iznākšanai jau bija izlaisti 4 singli („Beautiful Morning, „sirC”, „Somehow” un „Neprātīgais”), bet nu tā tas bieži vien ir, ka grupas līdz savam pirmajam albuma dziesmas laiž klajā krietnā daudzumā, jo kaut kā jau klausītājs ir jāiepazīstina ar sevi. Līdz ar albumu iznākšanu izlaidām arī dziesmu „Ar skaitām frāzēm”, kam 2008. gada nogalē vēl sekoja pēdējais singls no albumu „Par šo un to”! Līdz ar to cikls, kurš saucās „ceļš līdz debijas albuma un dziesmas no tā” bija noslēdzies.Un tad 2009. gads sākās ar kaut ko pavisam jaunu, strādājām mēģinājumos ar jaunām dziesmām, jaunu materiālu un ar jaunām domām par jau turpinājumu tam visam ceļam, kuram ir jāved uz otro albumu. Ierakstus veicām paši priekš sevis, lai paklausītos kā skan jaunās dziesmas, tas notika gan mēģinājumos, gan koncertos, jo tas ir ļoti noderīgi pirms došanās studijā ik pa laikam jaunās dziesmās paeksperimentēt, kaut ko pamainīt, paklausīties to visu no malas un vēl iedot kādiem tuviem cilvēkiem, lai arī viņi izsaka savu vērtējumu.

Par ko ir dziesma "Seven"?

Dziesma patiesībā ir par mums pašiem, par cilvēkiem par sabiedrību, par tās domām, vērtībām un to, ka mums katram ir dota dzīve, lai tajā pilnveidotos, izpaustos. Bet ir cilvēki un cilvēku apvienības, kuras cenšas to visu ierobežot un kontrolēt. Patiesībā jau ir vieglāk dzīvot, ja cilvēks atrodas zem kādas varas, pārvaldības un bieži vien mēs paši nemaz to nenojaušam, neredzam, kas patiesība notiek mūsu acu priekšā. Tādēļ vajag mainīties, vajag pilnveidoties vajag vairāk uzticēties saviem spēkiem, jo patiesībā mēs neesam vieni!

Kā tas ir mēs neesam vieni? Jo piedzimstam un nomirstam taču mēs pa vienam tik un tā!

Mums vienkārši bieži vien šķiet, ka esam vieni un viss ir jāpaveic, jāpārdzīvo vienatnē. Tā patiesībā nav, jo cilvēkiem ir tieksme (īpaši novērots latviešu tautā) uzkraut sev pienākumus, uzlikt sev slogu. Daudz ko izšķir komunikācija ar citiem sev līdzīgiem, jo patiesībā jau lielākā daļa no cilvēkiem ir saprotoši, izpalīdzīgi un galvenais ir atrast šos cilvēkus, savus domubiedrus, patiesus draugus. Un skatoties vēl tālāk, arī šajā plaknē mēs neesam vieni. Piedzimšana un nomiršana, manuprāt, ir ceļošana, tas nav tikai strikts sākums vai beigas. Tas ir tikai viens neliels posms!

Relīzē bija rakstīts, ka "Seven" stāsta par "iespēju gadsimtu arī "mazajiem", līdz šim nepamanītajiem ļaudīm. Galvenais, lai pietiek spēka un spējas izlauzt ceļu. Bieži vien ir tā, ka durvis it kā ir vaļā, bet cilvēki tik un tā nespēj rast veidu kā tikt iekšā...", vai Tu to attiecini tieši uz latviešiem vai vispār uz cilvēci kā tādu?

Ļoti labs jautājums. Varbūt tiešām pirmajā mirklī var šķist, ka tas ir domāts tikai par mums un mūsu mazo, bet garā stipro nāciju, bet patiesība jau ikviens cilvēks uz šīs pasaules un visa cilvēci kopā var kaut ko sasniegt, ja virzās uz mērķi un savu attīstību kopā, nevienu nepakļaujot un neiznīcinot. Jo šobrīd mēs atrodamies jaunā gadu tūkstotī, principā kaut kā jauna sākumā un cilvēki to patiesībā saprot, bet daudziem vienkārši ir grūti pieņemt pārmaiņas un viņi cenšas ar visiem spēkiem noturēties pie sev jau zināmās kārtības. Tomēr pārmaiņas notiek un turpināsies, tādēļ karam pašam ir tas jāsaprot un agrāk vai vēlāk tas tā arī notiks.

Kas tad ir tas, ka mainās kopā ar gadu tūkstošiem?

Katrā gadu tūkstotī ir kaut kas savs īpašs. Tas it kā no vienas puses ir ļoti garš laika periods, bet no otras puses tā ir niecīga daļa no visa mūsu planētas kopējā pastāvēšanas brīža. Viss vienmēr atrodas pārmaiņu procesā un arī mēs esam daļa no tā. Šobrīd ir daudz neizpratnes visā pasaulē par to, kas notiek, kas būs tālāk. Ir daļa, kura neko negrib mainīt, jo tā ir labāk un ērtāk, bet pārmaiņas notiek un notiks, tādēļ katram pašam tas ir jāapzinās, jāmācās domāt citādāk.

Kāpēc dziesma angļu valodā? Kā Latvijā vispār tiek pieņemtas dziesmas angļu valodā?

Dziesma angļu mēlē tādēļ, ka tā vienkārši „atnāca” pie manis šajā valodā. Ir grūti izskaidrot kādēļ, bet, manuprāt, nav svarīgi kādā valodā ir dziesma, galvenais, ka tai ir savs uzdevums un jēga. Latvijā ar dziesmām angļu valodā mēdz būt dažādi, bet galvenais ir nojautas, kuras konkrētajā brīdī nonāk pie cilvēkiem. Šobrīd mums bija doma, ka tieši šī dziesma ir tā īstā, kuru izdot, tā arī rīkojāmies. Nenoliegšu, ka ir arī plāno un mērķi, kuri ir virzīti arī ārpus mūsu zemes robežām, bet par tiem varēs runāt tad, kad reāli kaut kas būs izdarīts.

Kā Tev kā mūziķim un kā cilvēkam dzīvojas šobrīd, dižķibeles apstākļos? Labāk, sliktāk, esi kaut ko mācījies, ieguvis, vai tieši otrādi - pazaudējis?

Manuprāt, no katras situācijas, no apstākļiem, sajūtām, kādās cilvēks nonāk, ir iespēja mācīties, attīstīties un pilnveidoties. Jo pieredze un zināšanas ir neatņemam lieta cilvēku dzīvēs. Protams, ir brīži, kad nav vēlēšanās doties uz priekšu un vieglākais, ko izdarīt ir apstāties, padoties, bet tikai šādos mirkļos cilvēks spēj novērtēt garīgās vērtības un virzīties uz priekšu, pretim jauniem izaicinājumiem un jauniem piedzīvojumiem. Sūdzēties, protams, var, bet no tā jau nekas nemainās, attīstība var notikt tikai tad, kad cilvēks pats ir gatavs mainīt sevi un virzīt pretim tam, kas patiesībā viņam ir dots jau sen, galvenais saskatīt to.

Kas Tevi palīdz turēt sevi labā garastāvoklī, ticēt labajam?

Brīžiem tas nebūt nav viegli, jo ne vienmēr viss notiek tā, kā vēlētos. Protams, ir arī „melnās” dienas, kad viss šķiet bezjēdzīgs un svešs. Bet ir jācenšas piecelties, ir jāmainās, ir jādomā un ir jātic pozitīvām lietām, jo tajās ir enerģija, tajās var atrast spēku, jo tumšas un negatīvās domās, lietās tā nav. Katrs no mums šeit un tagad, kā arī vispār uz šīs planētas nav tāpat vien, starp citu.

Cik dzirdēju, top arī jauns studijas albums? Un tas grasās atklāt pavisam citas "ēnas", kas tur būs citādāks, kas nebija iepriekš?!

Jā, tas gan notiek lēnāk nekā varbūt gribētos, bet arī steiga patiesībā nekad pie laba rezultāta nenoved. Tādēļ, jāsaprot, ka viss notiks, bet tam noteikti būs vajadzīgs zināms laiks. Atšķirība starp sākumu un turpinājumu ir tāda, ka sākumā, kad grupa uzsāk savu darbību ir nepieciešamība pēc sava repertuāra un dziesmas top ātri, brīžiem kaut kas tiek sasteigts, lai tikai būtu. Savukārt jau ar vēlāko gadu dziesmām ir jau pavisam citādāk, pie tām tie strādāts jau daudz rūpīgāk, jo ir uzkrājusies zināma pieredze un ir vēlēšanās pilnveidot, bagātināt mūziku, kuru izpildām. Un šāda procesa rezultātā arī rodas citādāks skanējums, jo nekad nevajag baidīties eksperimentēt un meklēt jaunas atklāsmes, jaunu skanējumu. Jā, it kā vienkāršāk būtu „staigāt pa jau iemītu taku”, bet tas taču nav tik interesanti, kā atklāt jaunas lietas, jo tas rada jaunas sajūtas. Es domāju, ka tas tā ir gan pašiem mūziķiem, gan arī klausītājiem. Sākumā šķiet priekš kam tas ir vajadzīgs, bet vēlāk ir jūtams, ka tas taču ir interesanti. Protams, ne vienmēr eksperimenti izdodas, bet arī no tā var mācīties!

Tava šodienas pozitīvākā ziņa?

Izcelt vienu, pašu pozitīvāko lietu, es domāju, ka patiešām pozitīvi ir tas, ka ir šī diena, ka ārā spīd saule, ka ir gaisma, jo no tās patiesībā var gūt tik daudz. Pozitīvais mājo ikvienā no mums, galvenais ir to sajust, saprast, jo to mūsu vietā nevar izdarīt neviens cits. Lai katram tas arī izdodas!

Pozitivaszinas.lv